par kolekciju
mākslu VAIG un mākslai vajag telpu!
Tāpēc, kopīgā sadarbībā ar fondu “Mākslai vajag telpu” esam radījuši – ĀRT kolekšen, lai māksla ienāk mūsu ikdienā un lai kopīgi atbalstītu ideju par Latvijas modernās mākslas muzeja izveidi Rīgā.
 
Projekta – kolekcijas “ĀRT kolekšen” mērķis ir popularizēt, runāt par mākslas vajadzību mūsdienās un tās mūsdienīgu integrēšanu mūsu ikdienā un vidē. Kā arī pievērst sabiedrības uzmanību un atbalstu fondam “Mākslai vajag telpu” un mūsdienu māksliniekiem.
 no katra pārdotā kolekcijas produkta 1 EUR tiek ziedots fondam – “Māklai vajag telpu”, lai kopīgi veicinātu fonda mērķi.
ārt kolekšen kuratore
Katrīna Jaunupe

fonda Mākslai vajag telpu vadītāja

ārt kolekšen kuratore
Mākslai ir ļoti nozīmīga vieta manā dzīvē. Tā man ir klātesoša no agras bērnības un sniedz cerību un mierinājumu nepārtrauktajos dzīves jēgas meklējumos. Tā paplašina redzesloku, izaicina prātu un padara ikdienu aizraujošāku un jēdzīgāku. Mūsu ģimenē iedziļināšanās mākslas procesos vienmēr tikusi uztverta kā iespēja sevi attīstīt gan intelektuāli, gan arī garīgi. Mākslā ir nākotnes atspīdums, tā izspēlē dažādus scenārijus un liek aizdomāties gan par mūsu rīcības sekām, ga procesiem, kurus mēs varam ietekmēt, kā arī iedziļināties vēsturē. Mākslā mēs varam gūt jaunu pieredzi un iespaidus. 
 
Mākslai VAJAG telpu gan cilvēku apziņā, gan fiziski publiskā un privātā telpā. Māksla atdzīvojas, pilda savu funkciju tikai sastopoties ar skatītāju. 
 
Māksla sapurina, mierina, iedvesmo, provocē, uzdod jautājumus, parāda iespējamos nākotnes scenārijus, pēta, ekspermentē un atklāj. Es sagidu lai tā parāda dažādību, veicina toleranci un pārmaiņas. Lai paātrina iztēli un attīsta kritisko domāšanu. 
DIVAS JAUNAS ĀRT KOLEKCIJAS
ENVIJAS KOLEKCIJA

Envija kā savu gleznotājas vārdu izvēlējusies lietot tikai personvārdu. Viņa studē Latvijas Mākslas akadēmijā Glezniecības apakšnozarē – maģistrantūras programmā. Papildinājusi savas glezniecības zināšanas Gdaņskas Mākslas akadēmijā (2014-2015). Kopš 2013. gada piedalījusies vairākās grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā un Polijā, sarīkojusi trīs personālizstādes.

 
Es ilgu laiku ignorēju tolaik jauno tendenci Feisbukā un storijus neskatījos. Pat nevaru atcerēties, kāpēc pārtraucu ignorēšanu. Bet jā, diemžēl. Internetu storiji tiešām ir addictive, vissliktākajā šī vārda izpratnē. Es no tiem esmu mēreni atkarīga – par tiem nedomāju, neilgojos, bet ļoti bieži visus noskatos. Es tikai šodien uzzināju, ka story addict ir arī šāda interpretācija, un, gan jau galvenokārt” 
Envija stāsta par savu kolekciju.

“ Man patīk mode. Es to saucu par "ģērbties", man patīk ģērbties. Tas nozīmē, ka tendencēm īpaši nesekoju, dažas reizēm vienkārši sajūtu pati, bet vajag iztaisīties. Ja izeju no mājas garlaicīgās drēbēs, pārsvarā tas nozīmē, ka man ir slikts garastāvoklis. Un nē, garastāvokli ģērbjoties nevar uzlabot, tas jau ir vajadzīgs, lai ģērbtos. Varbūt ne tik jaudīgs, kāds vajadzīgs gleznošanai, bet tomēr labs. Ja nebūtu tik daudz jātērē krāsām un audekliem, to vien darītu, kā štātes pirktu. Dažus Rikus Ovenus un zābakus no zābaku firmām. Vēl vienu kažoku. Stils esot īpaša veida Dieva dāvana, kas tikai izredzētajiem piemīt. Jā… krāsas… krāsas patīk pat vairāk kā ģērbties, un daudz krāsas patīk vēl vairāk. Man lielāko prieku sagādā veiksmīgi uzlikts pastozs triepiens, kad krāsa nozīmē ne tikai toni, bet arī masu. Varbūt neticēsiet, bet es saku - biezi uztriept ir baigi grūti un nemaz neizdodas bieži. Uztriept biezi tā, lai sēž un neizskatās mākslīgs - grūti. Krāsu arī mazliet žēl. Es vēl tikai mācos savaldīt biezu krāsu, pārspīlēju reti, bet pārsvarā strādāju ar krāsu krējuma konsistencē, vienmēr lieku sedzošu klājumu. Tā panāku attēlu, kas ir piesātināts un tā kā slapjš, sulīgs, bet arī smags. Smagnējums ir nākotnes pasaulē ierasta skaistuma izpausme. Varbūt tā domāju, jo, kā jau panku princese, gribu pretoties. Pretoties daudz sludinātajai viegluma un gaisīguma estētikai. Katru dienu jautāju sev - vai es maldos? Bet gaisīgu bildi tikai vienu esmu uztaisījusi un spītīgi negribu mēģināt vēl. Varbūt pēc daudziem gadiem pārdomāšu un meklēšu virtuozu vieglumu. Bet, iedomājies, kādu jaudu mana roka būs uzkrājusi - cik tas vieglums būs dzīvs! Manas slavenākās gleznas ir ar stāstu, sižetu, darbību, balstītas pašas piedzīvotajā un manā pasaules uztverē. Bet stāstam taču ir viena alga par krāsu, par visu to, ko iepriekš klāstīju. Stāstam der jebkura estētika, stāstam nerūp, stāsts ir pašvērtīgs. Glezniecībai tā ir grūti augt. Glezniecība nav attēlotie simboli, kaut arī tā ietver simbolus. Glezniecība ir kaut kas cits, un rūpe par šo svēto praksi mani ir novedusi pie tā, ka simbolus sāku neieredzēt. Vēl vairāk neieredzu to, ka pirmoreiz aplūkojot cita autora darbu, es cenšos saprast tā simbolisko nozīmi, tā bieži pašu estētiku nepamanot. Kāpēc tādas stāsta važas ir jānes cilvēkam, radījumam, kurš lieto valodu? Es gribētu neiespējamo - attēlot bez attēlojamā objekta, attēlot kaut ko neko. Es gribu gleznu, kas nav ne abstrakta, ne tukša, bet tai arī nav vēstījuma. Gribu, bet esmu cilvēks, esmu story addict. 

Envijas nozīmīgākās izstādes un projekti pēdējos gados: personālizstāde "Mīts privātai lietošanai" Māksla XO galerija (Rīga, Latvija, 2021); Survival Kit 11, Tērbatas ielā 75 (Rīga, Latvija, 2020); personālizstāde Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies, Jūrmalas pilsētas muzejs (Jūrmala, Latvija, 2020); Indulis Zariņš/Ieva Iltnere un Envija, Mākslai vajag telpu vasaras māja Esplanādē (Rīga, Latvija, 2019).

MADARAS KVĒPAS KOLEKCIJA
“Māksliniece Madara Kvēpa, sadarbojoties ar VAIG.lv un fondu Mākslai Vajag Telpu, radījusi kreklu un džemperu kolekciju, kurā redzami darbi no viņas pēdējās personālizstādes  “Vesels”, Cēsīs, Raiskuma krogā, Cēsu Mākslas Festivāla 2021 ietvaros.
 
Mākslinieces aktuālajā radošo interešu lokā ir veselības un veseluma izpēte caur tautas dziedniecības prizmu. Madaras Kvēpas radītās gleznas un objekti, lai gan radīti mākslīgi, ir iedvesmoti no dabas formām, un kalpo kā simboli tam reģenerācijas spēkam sevī, kas ļauj atlaist visu lieko, atbrīvojot vietu jaunajam, dzīvajam, dziedinošajam.
Katrīna Jaunupe par Madaras Kvēpas darbu.

Madara Kvēpa (1996) ir jaunā māksliniece, kuras daiļradei raksturīgs zināms izteiksmes un kolorīta lakonisms. 2021. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozari, iegūstot maģistra grādu. Zināšanas papildinājusi studijās Milānā, Brēras Mākslas Akadēmijā. Kopš 2016. gada aktīvi piedalās grupas izstādēs, ņēmusi dalību arī fonda “Mākslai Vajag telpu” projektā “Skaņai vajag mākslu” (2018), interpretējot Dainas Riņķes gleznu “Mūsu māja”, un piedalījusies jauno mākslinieku grupas izstādē “Sintēze. Īstenības pētīšana caur kustību, attīstību un pretrunām” (2020, kuratore Auguste Petre). Līdz šim sarīkojusi arī septiņas personālizstādes. 2020. gadā Madara Kvēpa kļuva par SEB stipendijas glezniecībā laureāti."

Kristiana Brektes kolekcija
Mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras vadītājs un asociētais profesors. 
 
“Es domāju par nozīmēm. Izvēlējos Džemmas radītus zīmējumus, kas izskatās pēc bērnu skricelējumiem. Tie lika man domāt par to, ka bērni taču allaž zīmē un skricelē, sēžot skolas solā! Ar šiem zīmējumiem, es ceru, ka es pamudināšu cilvēkus atcerēties, kā tas bija – būt bērniem un ķēpāties, zīmēt neesošus radījumus uz pierakstu klažu malām. Ja bērniem niez nagi (un viņiem niez!), tad nu viņiem ir jāļauj ķēpāties un radīt. No tā var daudz kas labs izaugt! Tur ir potenciāls šedevriem.”
 
Katrīna Jaunupe par Kristiana Brektes darbu.

Šis ir veltījums Džemmai Skulmei. 

Kristians Brekte, iedvesmojoties un izmantojot Džemmas radītos meiteņu tēlus no gleznu sērijām “Atgriešanās” un “Modelis”,  turpina naivo estētiku un raugās uz “modeļiem” veidos, kas raksturīgi pašam māksliniekam.

Pāri murālim lasāms Džemmas citāts “Mēs visi esam sliekas, kurām jāirdina zeme”, kas būtu interpretējams kā iepriekšējās paaudzes mākslinieces aicinājums jaunajiem visu nozaru censoņiem darīt augsni – valsti un sabiedrību – auglīgu. 

Caur šo murāli tiek realizēts tilts starp divu paaudžu māksliniekiem, kuru mākslinieciskajā praksē ir naivisma stilā gleznoti vai zīmēti modeļi, uzsverot abu nepārprotami spēcīgo tēlu sistēmu radīšanas specifiku, ar ko abi mākslinieki izceļas latviešu mākslas vēsturē (Džemma Skulme savā radošajā karjerā gleznoja ne tikai meiteņu aktus naivisma manierē, bet attīstīja arī tādu tēlu sistēmas kā kariatīdes, putnubiedēkļi un tautu meitas, savukārt Brekte ir labi pazīstams ar saviem mošķiem, kas attīstīti no latviešu un grieķu mitoloģijas). Uzsvars uz abu mākslinieku izteikto tēlu radīšanu savā daiļradē ir aicinājums lūkot likumsakarības, kas veidojas dažādu paaudžu mākslinieku mākslinieciskajās izpausmēs; izprast, ka starp mākslinieku Kristianu Brekti ir mūžīgi pastāvošas attiecības ar Džemmu Skulmi, abiem esot viena otra daiļrades cienītājiem, kolēģiem un izjūtot savstarpējas simpātijas un cieņu vienam pret otru kā izciliem latviešu māksliniekiem. 

Tāpat šī darba mērķis ir runāt par dažādību, par estētikas kritērijiem, par vērtībām, par mākslu publiskajā vidē. Par to, ko var un vajag runāt ar bērniem. 

kolekcija "klasika"
kā VAIG kolekcijas sākums – klasika un nezūdošas vērtības, mūsdienu interpretācijā Apolona un Dāvina portreti.
Ietērp ikdienu mākslā = māksla ienāk ikdienā. Šī kolekcija ir tapusi, jo ikdienā vēlamies biežāk skart mākslu – uzvilkt, redzēt, just, domāt.