par kolekciju
mākslu VAIG un mākslai vajag telpu!
Tāpēc, kopīgā sadarbībā ar fondu “Mākslai vajag telpu” esam radījuši – ĀRT kolekšen, lai māksla ienāk mūsu ikdienā un lai kopīgi atbalstītu ideju par Latvijas modernās mākslas muzeja izveidi Rīgā.
 
Projekta – kolekcijas “ĀRT kolekšen” mērķis ir popularizēt, runāt par mākslas vajadzību mūsdienās un tās mūsdienīgu integrēšanu mūsu ikdienā un vidē. Kā arī pievērst sabiedrības uzmanību un atbalstu fondam “Mākslai vajag telpu” un mūsdienu māksliniekiem.
 no katra pārdotā kolekcijas produkta 1 EUR tiek ziedots fondam – “Māklai vajag telpu”, lai kopīgi veicinātu fonda mērķi.
ārt kolekšen kuratore
Katrīna Jaunupe

fonda Mākslai vajag telpu vadītāja

ārt kolekšen kuratore
Mākslai ir ļoti nozīmīga vieta manā dzīvē. Tā man ir klātesoša no agras bērnības un sniedz cerību un mierinājumu nepārtrauktajos dzīves jēgas meklējumos. Tā paplašina redzesloku, izaicina prātu un padara ikdienu aizraujošāku un jēdzīgāku. Mūsu ģimenē iedziļināšanās mākslas procesos vienmēr tikusi uztverta kā iespēja sevi attīstīt gan intelektuāli, gan arī garīgi. Mākslā ir nākotnes atspīdums, tā izspēlē dažādus scenārijus un liek aizdomāties gan par mūsu rīcības sekām, ga procesiem, kurus mēs varam ietekmēt, kā arī iedziļināties vēsturē. Mākslā mēs varam gūt jaunu pieredzi un iespaidus. 
 
Mākslai VAJAG telpu gan cilvēku apziņā, gan fiziski publiskā un privātā telpā. Māksla atdzīvojas, pilda savu funkciju tikai sastopoties ar skatītāju. 
 
Māksla sapurina, mierina, iedvesmo, provocē, uzdod jautājumus, parāda iespējamos nākotnes scenārijus, pēta, ekspermentē un atklāj. Es sagidu lai tā parāda dažādību, veicina toleranci un pārmaiņas. Lai paātrina iztēli un attīsta kritisko domāšanu. 
Kristiana Brektes kolekcija
Mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras vadītājs un asociētais profesors. 
 
“Es domāju par nozīmēm. Izvēlējos Džemmas radītus zīmējumus, kas izskatās pēc bērnu skricelējumiem. Tie lika man domāt par to, ka bērni taču allaž zīmē un skricelē, sēžot skolas solā! Ar šiem zīmējumiem, es ceru, ka es pamudināšu cilvēkus atcerēties, kā tas bija – būt bērniem un ķēpāties, zīmēt neesošus radījumus uz pierakstu klažu malām. Ja bērniem niez nagi (un viņiem niez!), tad nu viņiem ir jāļauj ķēpāties un radīt. No tā var daudz kas labs izaugt! Tur ir potenciāls šedevriem.”
 
Katrīna Jaunupe par Kristiana Brektes darbu.

Šis ir veltījums Džemmai Skulmei. 

Kristians Brekte, iedvesmojoties un izmantojot Džemmas radītos meiteņu tēlus no gleznu sērijām “Atgriešanās” un “Modelis”,  turpina naivo estētiku un raugās uz “modeļiem” veidos, kas raksturīgi pašam māksliniekam.

Pāri murālim lasāms Džemmas citāts “Mēs visi esam sliekas, kurām jāirdina zeme”, kas būtu interpretējams kā iepriekšējās paaudzes mākslinieces aicinājums jaunajiem visu nozaru censoņiem darīt augsni – valsti un sabiedrību – auglīgu. 

Caur šo murāli tiek realizēts tilts starp divu paaudžu māksliniekiem, kuru mākslinieciskajā praksē ir naivisma stilā gleznoti vai zīmēti modeļi, uzsverot abu nepārprotami spēcīgo tēlu sistēmu radīšanas specifiku, ar ko abi mākslinieki izceļas latviešu mākslas vēsturē (Džemma Skulme savā radošajā karjerā gleznoja ne tikai meiteņu aktus naivisma manierē, bet attīstīja arī tādu tēlu sistēmas kā kariatīdes, putnubiedēkļi un tautu meitas, savukārt Brekte ir labi pazīstams ar saviem mošķiem, kas attīstīti no latviešu un grieķu mitoloģijas). Uzsvars uz abu mākslinieku izteikto tēlu radīšanu savā daiļradē ir aicinājums lūkot likumsakarības, kas veidojas dažādu paaudžu mākslinieku mākslinieciskajās izpausmēs; izprast, ka starp mākslinieku Kristianu Brekti ir mūžīgi pastāvošas attiecības ar Džemmu Skulmi, abiem esot viena otra daiļrades cienītājiem, kolēģiem un izjūtot savstarpējas simpātijas un cieņu vienam pret otru kā izciliem latviešu māksliniekiem. 

Tāpat šī darba mērķis ir runāt par dažādību, par estētikas kritērijiem, par vērtībām, par mākslu publiskajā vidē. Par to, ko var un vajag runāt ar bērniem. 

kolekcija "klasika"
kā VAIG kolekcijas sākums – klasika un nezūdošas vērtības, mūsdienu interpretācijā Apolona un Dāvina portreti.
Šī kolekcija ir tapusi, jo ikdienā vēlamies biežāk skart mākslu – uzvilkt, redzēt, just, domāt. Vēlamies vairāk komunicēt bez vārdiem – ar sajūtām, fanāziju, mākslu un “sesto maņu”.